Language resources
Galvenie jautājumi un ieteikumi mācību materiālu izveidei, izmantojot darbā sociālos medijus
1. Otrās valodas mācīšana un mācīšanās
ATZIŅA: Pastāv milzīga atšķirība starp web 2.0, kurš kā macībrīks nepiedāvā pedagoģisku atbalstu, un vispārējo izglītības sistēmu, kura ir balstīta uz pedagoģiskiem pamatiem un tiecas audzēkņiem norādīt virzienu, kurš spētu ātrāk veicināt progresu.
IETEIKUMS: Sociālās tīmekļa vietnes būs lielisks palīgs studijās tiem, kuri ir vērsti uz patstāvīgu izglītošanos. Sociālo mediju uzdevums ir veidot tiltu starp obligāto un ārpusklases izglītību.
2. Termins “resurss”
ATZIŅA: Priekšstats par jēdzienu “resurss” ir pilnībā mainījies līdz ar sistēmu, kurā tas šobrīd atrodas. Satura horizontālais izklāsts ir galvenais faktors, kura ietekmē mainās situācija, kurā “resursi” tiek pārveidoti un savstarpēji sajaukti. Par satura izplatīšanu horizontāli tiek saukta informācijas izplatīšana, kura ietver mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, kā arī interaktīvas, uz sadarbību vērstās iespējas. Individuālās un kolektīvās pieejas izglītībā ir pretrunā ar valodu resursu apgādi (ieskaitot dažādus mācību un mediju materiālus). Segregāciju ir iespējams apkarot abās iepriekš minētajās nozarēs.
IETEIKUMI: Atklātas un publiskas diskusijas ar mācību materiālu satura veidotājiem to tradicionālajā izpratnē veicinātu izpratni par sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām un trūkumiem. Vai uzņēmumi turpinās saglabāt slēgtu pieeju lietotājiem un izmantos saturu komerciāliem nolūkiem? Vai jaunās valodu apguves koplietošanas vietnes ir ilgtspējīgas? Kādi ir valodu apguves tirgus lielākie izaicinājumi virzībā uz Internetu kā plašsaziņas apguves veidu?
3. Diskurss
ATZIŅA: Dalība sociālajos tīklos svešvalodā pakļauj valodu apguvēju divkāršam rikam. Pirmkārt, pastāv iespēja pārprast gramatiskus skaidrojumus, kuri izteikti svešvalodā (liegta iespēja piedalīties vingrinājumos klātienē utt…), otrkārt, pastāv risks virtuāli tikties ar cilvēkiem ar ļauniem nolūkiem. Viena no vispozitīvākajām iezīmēm ir komunikācija ārpus ierastās vides, lietotājam ir tādas pašas priekšrocības komunicēt kā atrodoties ārvalstīs.
IETEIKUMI: Skolotāji ir atbildīgi par audzēkņu iepazīstināšanu ar diskursa sniegtajām priekšrocībām un to lietojumu sociālajā tīklā. Audzēkņiem, kuri nav sasnieguši pilngadību, svarīgi apzināties web 2.0 risku satikties ar “nevēlamajiem” lietotājiem. Pedagogu uzdevums ir brīdināt audzēkņus par šo iespējamību. Resursu daļēja aizsardzība varētu kalpot kā laba sagatave brīvībai sociālajā tīklā.
Papildus ieteikumi:
4. Vienotas koncepcijas izveide
ATZIŅA: Tādiem jēdzieniem kā “valodu mācīšanas pedagoģija”, “valodu mācīšanas metodoloģija” un “valodu mācīšanas pieeja” ir un vienmēr būs noteicoša loma darbā ar web 2.0 rīkiem. Nav vienprātības par vispārējo koncepciju attiecībā uz pedagoģiski pareizām un zinātniski pamatotām metodēm web 2.0 laikmetā.
IETEIKUMI: Veidot vienotu izpratni par jēdzieniem: “valodu mācīšanas pedagoģija”, “valodu mācīšanas metodoloģija” un “valodu mācīšanas pieeja”. Pašreiz jēdzienu skaidrojums ir veidošanās stadijā, jo ir maz uz pierādījumeim balstītu pētījumu par terminu “pedagoģija”, “metodoloģija” un “mācīšanas pieejas” skaidrojumiem. Diskusijas izveide starp valodu pasniedzējiem, valodu mācīšanas ekspertiem akadēmijās, valodu mācīšanas tirgu, politikas veidotājiem un valsts iestādēm ir būtisks solis šajā virzienā.