constructivism
Raksti
ConnectLearning – atbilde jaunajiem izaicinājumiem?
28 Februāris 2010
Šķiet, ka pēdējā laikā publicētie raksti ir pasludinājuši jaunas apmācību pasaules rašanos, kur studenti turpmāk uzturēs savstarpējo saikni ar tehnoloģiju un interneta palīdzību. Pieaugošā globālā tīmekļa ietekme ir novedusi pie ātri cirkulējošiem zināšanu cikliem un jaunās tūkstošgades skolniekiem, kuriem būs jāpielāgojas citādākiem apmācību stiliem. Taču šajā rakstā mēs neuztveram mūsdienu jauniešus kā „citplanētiešus”, kuriem būtu jāmācās pilnīgi savādākā formā: viņi tikai papildus izmanto jaunos informācijas ieguves un socializēšanās ceļus, un iekļauj tos mācību procesā.
Lai gan mēs piekrītam, ka ar tehnoloģiju palīdzību apmācību scenāriji maina savu formu un iekšējo organizāciju, tomēr šaubāmies vai tas nozīmē, ka pilnīgi jaunas apmācību koncepcijas rašanos. Šis raksts ir mēģinājums analizēt to, vai jaunie sociālie izaicinājumi veicina pieprasījumu jaunas apmācību formas rašanos un vai esošās teorijas ir joprojām piemērojamas mūsdienu apmācību realitātei. Tāpēc mēs pārskatam sociālās izmaiņas, analizējam e-apmācības 2.0 koncepciju un ieskicējam to kā esošā teorētiskā pieeja aptver apmācību realitāti. Īpašs uzsvars tiek likts uz jauno scenāriju, tādu kā, piemēram, speciāla tīklveida apmācības veida (ConnectLearning) būtības analīzi, kas balstās uz konektīvismu, konstruktīvismu un izvietotām apmācību pieejām.
Mēs secinām, ka ir pienācis laiks mainīt apmācību scenārijus, jo tam nepieciešamais teorētiskais pamatojums ir ticis apspriests pēdējās divas desmitgades. Tīklveida apmācība nav jauna paradigma vai fundamentāli jauns apmācību modelis, drīzāk tā ataino kā apvienots jēdziens (kas balstīts uz inovatīvām idejām un esošām apmācību teorijām) var palīdzēt izpildīt prasību pēc „jauniem” apmācību scenārijiem, kas būtu iekšēji organizēti, orientēti uz skolnieku, situatīvi, emocionāli, sociāli un komunikatīvi.
Mēs secinām, ka ir pienācis laiks mainīt apmācību scenārijus, jo tam nepieciešamais teorētiskais pamatojums ir ticis apspriests pēdējās divas desmitgades. Tīklveida apmācība nav jauna paradigma vai fundamentāli jauns apmācību modelis, drīzāk tā ataino kā apvienots jēdziens (kas balstīts uz inovatīvām idejām un esošām apmācību teorijām) var palīdzēt izpildīt prasību pēc „jauniem” apmācību scenārijiem, kas būtu iekšēji organizēti, orientēti uz skolnieku, situatīvi, emocionāli, sociāli un komunikatīvi.
Raksti
Jauktā apmācība zinātnes un tehnoloģiju jomā. Uz kopprojektiem balstīts kurss eksperimentālajā fizikā
30 Septembris 2009
Šajā rakstā ir aprakstīts kurss zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas tiek pasniegts Lisabonas Jaunajā universitātē (Portugāle), kā arī tā attīstība līdz jauktās apmācības formātam un uz kopprojektiem balstītai konstruktīvistu metodiskai uzbūvei. Mūsu darba pamatmērķis bija identificēt kritiskākās vietas un izstrādāt ieteikumus e-apmācības un uz projektiem balstītas apmācības lietošanai lietišķās optikas kursa pasniegšanā, kurā laboratorijas darbi ir neatņemama kursa sastāvdaļa.
2004. mēs uzsākām pielietot asinhronos un sinhronos e-apmācības modeļus un stratēģijas (interaktīvie mācību moduļi, pašnovērtējuma testi un tiešsaistes sesijas kopīgai uzdevumu risināšanai), vēlāk, 2007. gadā, mēs pārveidojām kursu, balstot to uz reāliem kopprojektiem un izveidojot konstruktīvistu mācīšanas-mācīšanās modeli.
Kopumā studenti atzinīgi vērtēja kopprojektus, jo viņiem patika risināt uzdevumus, kas rodas reālos „izpētes un izstrādes” projektos, kā arī viņi norādīja, ka tas palīdzēja viņiem apgūt jaunas zināšanas. Pasniedzēji pamanīja, ka šī mācību metodika veicina augstāku līdzdalību un proaktīvāku attieksmi. Turklāt, ir apstiprinājies, ka labi izstrādāti e-apmācības rīki un aktivitātes veicina pašmācību, kas ir radošas pieejas laboratorijas darbiem un projektiem priekšnosacījums. Studenti augsti novērtēja sinhronās tiešsaistes problēmu risināšanas sesijas, jo tās ļāva koplietot programmatūru un radīja klātbūtnes sajūtu, izmantojot attālos sakaru līdzekļus. Savukārt, tīmekļa forumu efektivitāte nesasniedza sagaidāmo līmeni.
Mūsu secinājums ir tāds, ka e-apmācību un eksperimentālas uz sadarbības balstītas aktivitātes var veiksmīgi apvienot, veicinot jēgpilnu mācīšanos, bet tomēr tas prasa laika un darba ieguldījumu. Konstruktīvistu metodikas svarīgākie elementi ir kopprojekti un bagātināta mācību vide, kas palīdz studentiem attīstīt proaktīvu attieksmi attiecībā uz mācīšanos, jo viņiem ir jāizmanto vairāki avoti, nevis noteikta informācijas kopa, un tas, savukārt, attīsta zināšanu pārvaldes iemaņas. Turklāt, studentiem ir jāizmanto zināšanas un iemaņas, lai veiksmīgi izstrādātu projektu grupā. Tas rada iespēju mācīties kopā ar citiem studentiem dinamiskā vidē, kā arī nepieciešamību skaidrot un dalīties idejās, un dažreiz arī aizstāvēt tās pārējo projekta dalībnieku priekšā.
Kopumā studenti atzinīgi vērtēja kopprojektus, jo viņiem patika risināt uzdevumus, kas rodas reālos „izpētes un izstrādes” projektos, kā arī viņi norādīja, ka tas palīdzēja viņiem apgūt jaunas zināšanas. Pasniedzēji pamanīja, ka šī mācību metodika veicina augstāku līdzdalību un proaktīvāku attieksmi. Turklāt, ir apstiprinājies, ka labi izstrādāti e-apmācības rīki un aktivitātes veicina pašmācību, kas ir radošas pieejas laboratorijas darbiem un projektiem priekšnosacījums. Studenti augsti novērtēja sinhronās tiešsaistes problēmu risināšanas sesijas, jo tās ļāva koplietot programmatūru un radīja klātbūtnes sajūtu, izmantojot attālos sakaru līdzekļus. Savukārt, tīmekļa forumu efektivitāte nesasniedza sagaidāmo līmeni.
Mūsu secinājums ir tāds, ka e-apmācību un eksperimentālas uz sadarbības balstītas aktivitātes var veiksmīgi apvienot, veicinot jēgpilnu mācīšanos, bet tomēr tas prasa laika un darba ieguldījumu. Konstruktīvistu metodikas svarīgākie elementi ir kopprojekti un bagātināta mācību vide, kas palīdz studentiem attīstīt proaktīvu attieksmi attiecībā uz mācīšanos, jo viņiem ir jāizmanto vairāki avoti, nevis noteikta informācijas kopa, un tas, savukārt, attīsta zināšanu pārvaldes iemaņas. Turklāt, studentiem ir jāizmanto zināšanas un iemaņas, lai veiksmīgi izstrādātu projektu grupā. Tas rada iespēju mācīties kopā ar citiem studentiem dinamiskā vidē, kā arī nepieciešamību skaidrot un dalīties idejās, un dažreiz arī aizstāvēt tās pārējo projekta dalībnieku priekšā.
Raksti
Web 2.0 mācību vide: priekšstats, pielietošana, izvērtēšana
30 Jūnijs 2009
Šis raksts atspoguļo un izvērtē jaunu mācību vides modeli, kas balstās uz Web 2.0 iespējām. Raksta autori apsver, ka tehnoloģiskās izmaiņas, ko radījušas Web 2.0 iespējas, ir veicinājušas arī kulturālas izmaiņas tādās sfērās kā saskarsme, zināšanas un apmācība. Raksta pirmajā daļā ir apkopotas to e-apmācības pasniedzēju atbildes, kuri plāno pielietot Web 2.0 iespējas iestāžu apmācībā.
Šajā teorētiskajā apskatā autori iepazīstina ar priekšstatiem par e-apmācību 2.0 un personalizētajām mācību vidēm, kopā ar galvenajiem autonomijas, radošuma un tīklu veidošanas aspektiem, kurus autori sasaista ar konstruktīvisma un konektīvisma didaktiku. Autoru izveidotās Web 2.0 mācību vides prasības un funkcionālie pamatkomponenti ir izveidoti no šiem elementiem.
Autoru piedāvātā mācību vide sastāv no vairākām komponentēm (moduļiem), kas ir jau labi pazīstamas Web 2.0 tehnoloģijas, tādas kā wiki, blogi, publiski pieejamo grāmatzīmju pakalpojumi un RSS barotnes. Raksta sadaļa, kas apraksta mācību vides pielietošanas piemēru Darmštadtes Lietišķo Zinātņu universitātē, koncentrējas uz specifisku didaktisku veidojumu, ko autoru veidotie mācību moduļi sniedz kopējai mācību sistematizēšanai. Raksts daudz detalizētāk izskaidro wiki platformas didaktisko potenciālu, jo tas kalpo kā integrējošais modulis (jeb kā mācību centrs) apmācību sistematizēšanā.
Autoru izveidotā mācību vide tika pārbaudīta un novērtēta „Sociālo Datorprogrammu” seminārā, kurš notika 2007-2008 Darmštadtes Lietišķo Zinātņu universitātē. Ir veikta anketu aptauja un tās rezultāti atklāj interesantus faktus par veiksmīgu un praktisku Web 2.0 piemērošanu, kas ņem vērā studentu mācību rezultātus un motivāciju. Aptauja tika papildināta ar neformālām atsaucēm no noslēguma diskusijas. Noslēgumā šajā rakstā, balstoties uz aptaujas rezultātiem, ir sniegtas dažas piezīmes par mācību vides potenciālu.
The full text of this article is available in English and Spanish. The Spanish version is made possible our partner, the Organisation of Ibero-American States for Education, Science and Culture (OEI). // El texto integro de este artículo está disponible en inglés y castellano. La versión castellana ha sido posible gracias a nuestro socio, la Organización de Estados Iberoamericanos para la Educación, la Ciencia y la Cultura (OEI).
Autoru piedāvātā mācību vide sastāv no vairākām komponentēm (moduļiem), kas ir jau labi pazīstamas Web 2.0 tehnoloģijas, tādas kā wiki, blogi, publiski pieejamo grāmatzīmju pakalpojumi un RSS barotnes. Raksta sadaļa, kas apraksta mācību vides pielietošanas piemēru Darmštadtes Lietišķo Zinātņu universitātē, koncentrējas uz specifisku didaktisku veidojumu, ko autoru veidotie mācību moduļi sniedz kopējai mācību sistematizēšanai. Raksts daudz detalizētāk izskaidro wiki platformas didaktisko potenciālu, jo tas kalpo kā integrējošais modulis (jeb kā mācību centrs) apmācību sistematizēšanā.
Autoru izveidotā mācību vide tika pārbaudīta un novērtēta „Sociālo Datorprogrammu” seminārā, kurš notika 2007-2008 Darmštadtes Lietišķo Zinātņu universitātē. Ir veikta anketu aptauja un tās rezultāti atklāj interesantus faktus par veiksmīgu un praktisku Web 2.0 piemērošanu, kas ņem vērā studentu mācību rezultātus un motivāciju. Aptauja tika papildināta ar neformālām atsaucēm no noslēguma diskusijas. Noslēgumā šajā rakstā, balstoties uz aptaujas rezultātiem, ir sniegtas dažas piezīmes par mācību vides potenciālu.
The full text of this article is available in English and Spanish. The Spanish version is made possible our partner, the Organisation of Ibero-American States for Education, Science and Culture (OEI). // El texto integro de este artículo está disponible en inglés y castellano. La versión castellana ha sido posible gracias a nuestro socio, la Organización de Estados Iberoamericanos para la Educación, la Ciencia y la Cultura (OEI).
Raksti
Lietotāja-definēts saturs konstruktīvistu apmācības vidē
20 Oktobris 2006
Līdz ar digitālo laikmetu attīstās jauni pedagoģijas virzieni, kuri iekļauj sadarbību, starptautisku domāšanu, apdomāšanu un iterācijas, nevis iemācītās stundas koncepciju; tomēr, joprojām daudzi uzskata Internetu par ērtu mehānismu tradicionālā materiāla izvietošanai tiešsaistē.
Kamēr "satura ievietošanas" modelis parasti tiek uzskatīts par normu, skolēna līdzdalības iespējas bieži tiek reducētas līdz jautājumiem ar vairākām iespējamām atbildēm vai līdz nelielam skaitam kopienas rīku, kuri nespēj tikt galā ar mainīgu un izaicinošu 21. gadsimta apmācības kultūru. Kamēr studentiem pieejamas informācijas apjoms strauji palielinās, zināšanas, kas nepieciešamas, lai piekļūtu šai informācijai un to apstrādātu, ātri novecojas. Tādas iemaņas kā spēja izmantot jaunas tehnoloģijas un sazināties un komunicēties, izmantojot dažādus multivides rīkus, nozīmē veiksmi nākotnē.
Šis pētījums parāda, ka tiešsaistes kopienu kontekstā lietotāju izveidotajam saturam ir svarīga loma, veidojot jaunas pedagoģiskās pieejas apmācībai. Ja kopienas sociālas saites attīsta pārliecību un pašcieņu, paši studenti spēj uzņemties atbildību par savām mācībām un attīstīt piederības sajūtu, pateicoties "kopienas sakariem". Apmācības procesu atbalsta kritiskas un neatkarīgas domāšanas iemaņu attīstība.
Visefektīvākā apmācība ir panākta gadījumā, ja studentu intereses ir modinātas un viņu ceļš sakrīt ar viņu vajadzībām. Studenti gūst labumu no piederības kopienai, kurā viņi ir iesaistīti dialogā, apmaiņā un sadarbībā. Mācību kopienas ietvaros studentiem ir lielāka pašpārliecība un kontrole. Kopiena nodrošina viņiem mācības vides sajūtu ar kopīgu mērķu, sadarbības un atbalsta pieredzi.
Kopienas sajūta ir lietderīga, lai definētu lietotāju-vadītu un ekspertu-izveidotu saturu ar kopīgiem raksturojumiem.
Sākotnēji raksts ir publicēts konferences m-ICTE 2005 rakstu krājumā: “Recent Research Developments in Learning Technologies” (2005) Editors: A. Méndez-Vilas, B. González-Pereira, J. Mesa González, J.A. Mesa González.
ISBN Vol. II (pp. 448-893): 609-5996-1.A full text of this article is available in PDF format at http://www.elearningeuropa.info/files/media/media11007.pdf
Šis pētījums parāda, ka tiešsaistes kopienu kontekstā lietotāju izveidotajam saturam ir svarīga loma, veidojot jaunas pedagoģiskās pieejas apmācībai. Ja kopienas sociālas saites attīsta pārliecību un pašcieņu, paši studenti spēj uzņemties atbildību par savām mācībām un attīstīt piederības sajūtu, pateicoties "kopienas sakariem". Apmācības procesu atbalsta kritiskas un neatkarīgas domāšanas iemaņu attīstība.
Visefektīvākā apmācība ir panākta gadījumā, ja studentu intereses ir modinātas un viņu ceļš sakrīt ar viņu vajadzībām. Studenti gūst labumu no piederības kopienai, kurā viņi ir iesaistīti dialogā, apmaiņā un sadarbībā. Mācību kopienas ietvaros studentiem ir lielāka pašpārliecība un kontrole. Kopiena nodrošina viņiem mācības vides sajūtu ar kopīgu mērķu, sadarbības un atbalsta pieredzi.
Kopienas sajūta ir lietderīga, lai definētu lietotāju-vadītu un ekspertu-izveidotu saturu ar kopīgiem raksturojumiem.
Sākotnēji raksts ir publicēts konferences m-ICTE 2005 rakstu krājumā: “Recent Research Developments in Learning Technologies” (2005) Editors: A. Méndez-Vilas, B. González-Pereira, J. Mesa González, J.A. Mesa González.
ISBN Vol. II (pp. 448-893): 609-5996-1.A full text of this article is available in PDF format at http://www.elearningeuropa.info/files/media/media11007.pdf