SMEs

Projekti

E-ruralnet

13 Janvāris 2011

E-ruralnet addresses e-learning as a means for enhancing lifelong learning opportunities in rural areas, with emphasis on SMEs, micro-enterprises, self-employed and persons seeking employment.

Previous research of the European e-learning market (www.euracademy-observatory.org) identified important constraints not allowing the rural workforce to take advantage of ICT-enabled learning, mostly related to infrastructure or low personal motivation. Building on this experience, e-ruralnet aims to investigate further the demand for and supply of e-learning in rural areas, including 11 European countries in this endeavour, both old and new member states. It also seeks to link innovative approaches to e-learning and new media for its delivery with the prospect of widening and strengthening the use of ICT for lifelong learning in rural areas.

The project seeks to build on the previous Observatory research aiming to:

  • Improve and expand the documentation of e-learning supply and demand in rural areas, as valid tool for informing policy and demonstrating best practice.
  • Expand the networking of key stakeholders (training providers, policy makers, social partners) involving them in a constructive dialogue.
  • Launch a campaign of awareness raising in the participating countries and the EU more generally, emphasising the benefits of e-learning for rural development and suggesting alternative options for addressing the constraints operating in rural areas.
  • Introduce new methods of guidance addressing the learner to help practitioners reach out to rural inhabitants more successfully.
  • Transfer experience and best practice among the participating countries and the EU more generally regarding innovative e-learning pedagogies for adults.

The main results and products of E-ruralnet are accessible through the website of the project and include:

  1. E-learning demand and supply statistics in 11 countries, collected from online surveys of e-learning providers, learners and potential learners. The aim of the surveys is to map the e-learning field in all the 11 participating countries and present a picture of the supply and demand of e-learning in rural areas which will be useful to practitioners and policy makers. The survey questionnaires in 11 languages are accessible online.
  2. Case-studies of best practice, coded and reported. The case studies aim to transfer best practice across all European countries and are part of the qualitative data of the surveys. 55 case studies have been so far uploaded online in the Library of Best Practice Examples.
  3. Inventory of innovative e-learning provision coded for easy use. The aim of the inventory is to cover innovative solutions that are directly relevant to the needs of rural SMEs and micro-enterprises. The inventory is organized as an easy-to-use database and is continuously updated with new material. 112 products have been so far uploaded online in the Inventory.
  4. A review of innovative e-learning provision and best practice, focusing on transferable elements across national contexts. The aim of the review is to relate e-learning national markets to ICT and rural development policies, pointing out lessons that can be learned regarding the outreach capacity and effectiveness of e-learning products.
  5. A study of alternative media for e-learning delivery and new pedagogies (such as GBL) aiming to improve the attractiveness and accessibility of e-learning to the rural user. The report aims to address the issues of improved accessibility of rural areas to e-learning and of innovative learning and teaching approaches.
  6. Creation of a user-friendly and attractive e-learning Guidance Tool, based on the Learning Pathway model, using Games Based Learning (GBL). The Guidance Tool aims to familiarise inexperienced learners with e-learning environments, demonstrate the benefits of e-learning and help the user to select the e-learning providers that can best satisfy his/her needs.
  7. Holding national-level workshops in the 11 participating countries to promote networking, awareness raising and interaction among policy makers, e-learning providers and social partners. Reports of the workshops are available online.
  8. Stakeholder Networks are formed in the 11 participating countries and across Europe including e-learning providers, policy makers and social partners representing SMEs and workers in rural areas. An Advisory Forum has been set up, consisting of 3-5 network members per country who are more closely involved with the activities of the project. The list of netwmork members is available online.
  9. An International Conference is planned to be held in Brussels as a major dissemination event, in October 2011.
  10. Multi-language website, project brochure and 6-monthly Newsletters form part of the dissemination and networking effort of the project.

Extracted from E-ruralnet

Raksti

Neformālā mācīšanās un Web 2.0 pielietojums MVU apmācību stratēģijā

24 Novembris 2008
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piemīt specifiskas vajadzības, ar kurām tie saskaras savā ikdienas darbībā; apmēram 10% no tiem prasmju trūkumu min kā galveno šķērsli izaugsmei, kas būtībā paspilgtina saikni starp apmācību un ilgtspējīgumu. Lai spētu uzturēt savas zināšanas līdzi laikam, MVU personālam ir nepieciešama pieeja atbilstošām izglītības iespējām un jaunajām tehnoloģijām, konkrētāk e-mācībām, kas lietojot Web 2.0 programmas, veicina dalīšanos ar zināšanām, savstarpēju kultūras apmaiņu un tīklošanu.
Mācīšanās izmantojot Web 2.0 (e-mācības 2.0), balstās uz rīkiem, kas apvieno vieglāku mācību satura veidošanu ar informācijas nogādāšanu tīmeklī. E-mācību 2.0 programmā virzītājspēks ir pats darbinieks, turklāt mācību saturu lietotāji var veidot gan individuāli, gan arī kopā. Izmantojot jau pazīstamus rīkus no Web 2.0 (tādus kā wiki, sociālā tīklošana, grāmatzīmes, blogi, u.c.) visi var būt gan skolēni, gan skolotāji, jo ir noņemtas barjeras uz IKT balstītu apmācību. Programma e-mācības 2.0 ar tās skaidro koncentrēšanos uz kopienu ir ideāla MVU, jo tā atbalsta dabisku neformālu mācīšanos, vienkāršojot uzdevumus, strādājot un mācoties grupās.

Praktizējošās kopienas (PK) arī var kļūt par spēcīgu paņēmienu, kā MVU var radīt un ieviest jaunas potenciālās iespējas, jo tās veido brīvprātīgie biedri, kurus vieno līdzīgi izaicinājumi, kuri regulāri komunicē viens ar otru, var mācīties viens no otra, kā arī vēlās uzlabot savas prasmes stājoties pretī izaicinājumiem.

Šajā rakstā mēs vispirms apkopojām pašreizējās apmācību vajadzības un mācību metodes, kuras izmanto MVU. Ieskicējām arī tās Web 2.0 iespējas, kas varētu tikt pielietotas MVU prasību izpildē. Pēc tam mēs diskutējam par to, vai PK ir atbilstoša vide, kur varētu notikt MVU neformālā mācīšanās. Noslēgumā piedāvājam piemēru, kā neformālā mācīšanās un PK var efektīvi uzlabot MVU prasmes.
Raksti

Sociālā programmatūra un virtuālo prakses kopienu izveide tūrisma nozarē

26 Septembris 2007
Prakses kopienu jēdzienu var uzskatīt par centrālo modeli neformālās apmācības procesu atbalstam, it īpaši apmācībai darba vietas kontekstā. Balstoties uz pieņēmuma, ka sociālās programmatūras rīki un modeļi ir labi piemēroti sadarbības atbalstam starp virtuālajiem tīkliem, šī raksta mērķis ir aprakstīt un izanalizēt virtuālo prakses kopienu ieviešanas laikā Eiropas tūrisma nozares mazajos un vidējos uzņēmumos gūto pieredzi (tai skaitā sociālās programmatūras rīku pielietošanu).
Mazie un vidējie uzņēmumi ir uzskatami par Eiropas reģionālās labklājības un nodarbinātības mugurkaulu, šo uzņēmumu darbinieku apmācība parasti tiek uzskatīta par priekšnosacījumu inovāciju veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai. Tomēr, mazie uzņēmumi bieži nevar apmierināt savu darbinieku apmācības vajadzības, individuāli izstrādājot vai finansējot formālo apmācību. Pēdējās idejas uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītajā apmācībā ir apmācības un darba apvienošana, rezultātā tiek nodrošināta apmācība darba vietā. Šādi neformālās apmācības veidi organizācijās ir vērsti uz apmācību konkrētu uzdevumu risināšanai.

Leonardo da Vinci projekta Work&Learn Together (WLT) ietvaros veiktā empīriskā pētījuma rezultāti liecina par to, ka sociālā programmatūra patiešām var veicināt un atbalstīt saziņas procesus starp prakses kopienām. Tomēr, šie rīki bieži ir jāuzskata tikai par papildus saziņas kanālu. Bija diezgan grūti īstenot ideju par pilnīgi virtuālo prakses kopienu izveidi tūrisma nozarē. Atklājies, ka konkurence šai nozarē ir daudz stiprāka par vēlmi mācīties kopīgi.

Tomēr, tika noteiktas dažas tūrisma sektora nozares, kurās var izveidot virtuālās prakses kopienas eksistējošo saziņas un apmācības struktūru atbalstam, kā arī studējošo apmācības vajadzību apmierināšanai. Galvenā motivācija virtuālo prakses kopienu ieviešanai – it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos – ir fakts, ka pastāv pieprasījums pēc rīkiem, kas ļautu mācīties darba laikā, esot darbavietā. Tādējādi, var izvairīties no formālo apmācības kursu apmeklēšanas, kas lauksaimniecisko reģionu darbiniekiem nozīmē nepraktisku ceļošanu līdz apmācības centram.