social software

Raksti

Ceļā uz Personīgajām mācību vidēm: septiņi svarīgi aspekti

04 Jūlijs 2008
Mācīšanās un mācīšana nav precīzi noteikta, un tā vienmēr ir atkarīga no izmantojamajiem rīkiem un sistēmām. Sociālās programmatūras izstrāde un arvien jauni panākumi, tādi kā tīmekļa žurnāli, „wikis” un tā saucamās personīgās mācību vides (PMV), izmaina, veicina un rada jaunus izaicinājumus mācībām internetā.
PMV, īpaši pretstatā ar tradicionālajām mācību vadības sistēmām (MVS), tagad ir vērsta liela uzmanība un tās var izmainīt mācīšanās un mācīšanas paradigmu. Šī raksta mērķis ir nodrošināt labāku priekšstatu par jēdzieniem, kuri ir abu pieeju pamatā un, no otras puses, pasvītrot PMV sekas un izaicinājumus, kā arī to arvien plašāku izmantošanu mācībās.

Mēs noteicām septiņas jomas, kurās šīs izmaiņas ir acīmredzamas un/vai svarīgas. Raksta rezultāti liecina par to, ka, pielietojot PMV apmācībā, tiek novērotas šādas izmaiņas: (1) studenta loma ir aktīva, viņš pats veido saturu; (2) individualizācija ar kopienas locekļu palīdzību un datiem; (3) mācību saturs kā bezgalīgs „lielveikals”; (4) liela sociālās iesaistīšanas loma; (5) studenta datu īpašumtiesības; (6) pašorganizētas mācības nozīme izglītības iestāžu un organizāciju kultūrā un (7) sociālās programmatūras lietošanas tehnoloģiskie aspekti un no dažādiem avotiem iegūtas informācijas apkopošana.

Plašs rīku klāsts, kuri atbalsta sadarbību tīmeklī, liecina par to, ka PMV un sociālajai programmatūrai nav tikai īslaicīga veiksme, bet tas nozīmē, ka tās veicinās jaunas mācību jēdziena veidošanos un nodrošinās ilgtspējīgas kompetences attīstību. Tomēr, esošās PMV pieejas un idejas vēl ir jāattīsta. Tā kā šajā rakstā ir apskatīta pāreja no MVS uz PMV un ar to saistīti izaicinājumi, to var izmantot studenti, pasniedzēji vai izglītības iestādes, pieņemot lēmumus par (vai pret) PMV tehnoloģiskiem jēdzieniem, gan vispārējā līmenī, gan ņemot vērā pedagoģiskās sekas.
Raksti

Sociālā programmatūra un virtuālo prakses kopienu izveide tūrisma nozarē

26 Septembris 2007
Prakses kopienu jēdzienu var uzskatīt par centrālo modeli neformālās apmācības procesu atbalstam, it īpaši apmācībai darba vietas kontekstā. Balstoties uz pieņēmuma, ka sociālās programmatūras rīki un modeļi ir labi piemēroti sadarbības atbalstam starp virtuālajiem tīkliem, šī raksta mērķis ir aprakstīt un izanalizēt virtuālo prakses kopienu ieviešanas laikā Eiropas tūrisma nozares mazajos un vidējos uzņēmumos gūto pieredzi (tai skaitā sociālās programmatūras rīku pielietošanu).
Mazie un vidējie uzņēmumi ir uzskatami par Eiropas reģionālās labklājības un nodarbinātības mugurkaulu, šo uzņēmumu darbinieku apmācība parasti tiek uzskatīta par priekšnosacījumu inovāciju veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai. Tomēr, mazie uzņēmumi bieži nevar apmierināt savu darbinieku apmācības vajadzības, individuāli izstrādājot vai finansējot formālo apmācību. Pēdējās idejas uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītajā apmācībā ir apmācības un darba apvienošana, rezultātā tiek nodrošināta apmācība darba vietā. Šādi neformālās apmācības veidi organizācijās ir vērsti uz apmācību konkrētu uzdevumu risināšanai.

Leonardo da Vinci projekta Work&Learn Together (WLT) ietvaros veiktā empīriskā pētījuma rezultāti liecina par to, ka sociālā programmatūra patiešām var veicināt un atbalstīt saziņas procesus starp prakses kopienām. Tomēr, šie rīki bieži ir jāuzskata tikai par papildus saziņas kanālu. Bija diezgan grūti īstenot ideju par pilnīgi virtuālo prakses kopienu izveidi tūrisma nozarē. Atklājies, ka konkurence šai nozarē ir daudz stiprāka par vēlmi mācīties kopīgi.

Tomēr, tika noteiktas dažas tūrisma sektora nozares, kurās var izveidot virtuālās prakses kopienas eksistējošo saziņas un apmācības struktūru atbalstam, kā arī studējošo apmācības vajadzību apmierināšanai. Galvenā motivācija virtuālo prakses kopienu ieviešanai – it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos – ir fakts, ka pastāv pieprasījums pēc rīkiem, kas ļautu mācīties darba laikā, esot darbavietā. Tādējādi, var izvairīties no formālo apmācības kursu apmeklēšanas, kas lauksaimniecisko reģionu darbiniekiem nozīmē nepraktisku ceļošanu līdz apmācības centram.
Raksti

Personālās mācību vides - e-apmācības nākotne?

15 Janvāris 2007
Šajā rakstā ir aprakstītas dažas personālo mācību vižu (PMV) idejas un ir apskatīts, kāpēc PMV var būt noderīgas vai pat noteicošas nākotnes izglītībā. Tas nav tehniskā rakstura, bet drīzāk izglītības rakstura jautājums, lai gan tieši izmaiņas tehnoloģijās visvairāk veicina izmaiņas izglītībā.

Raksta sākumā ir apskatītas izglītības jomā notiekošas izmaiņas un turpinājumā ir aprakstīts, kādos veidos tā sauktā "Interneta paaudze" mācību laikā izmanto tehnoloģijas.

Raksta turpinājumā ir apskatīti daži iemesli, kāpēc eksistējošās izglītības sistēmās ir jāievieš izmaiņas. Saskaņā ar personālās apmācības vides ideju tiek uzskatīts, ka apmācība ir nepārtraukta un tajā ir piedāvāti līdzekļi apmācības atbalstīšanai. Rakstā ir pievērsta uzmanība arī cilvēka lomai savas apmācības organizēšanā. Turklāt, PMV cēloņi ir saistīti ar to, ka apmācība tiks īstenota dažādos kontekstos un situācijās, un ka mācību kursus pasniegs dažādi pasniedzēji. Ar to ir saistīts arī tas, ka palielinās neformālās apmācības svarīguma atzīšana.

Tāpat, rakstā ir apskatītas izmaiņas tehnoloģijā, it īpaši datoru izplātīšana un sociālās programmatūras izstrāde.

Raksta autors uzskata, ka drīzumā mēs sāksim apzināties, ka mēs nevaram vienkārši atveidot iepriekšējās apmācības, klašu vai universitāšu formas, kas realizētas programmatūras veidā. Tā vietā mums jāskatās uz jaunām apmācības iespējamām, kuras piedāvā jaunas tehnoloģijas.

Sociālā programmatūra piedāvā iespēju samazināt attālumu starp piegādātājiem un patērētājiem. Patērētāji paši kļūst par piegādātājiem, pateicoties radīšanas un apmaiņas iespējai. Tas rada potenciālu jaunai "atvērta" satura, grāmatu, mācību materiālu un multivides ekoloģijai, pateicoties kurai studenti paši kļūst par mācību materiāla veidotājiem.

Jau šobrīd, pateicoties sociālajai programmatūrai, tiek plaši izmantoti materiālu komplekti studentiem, kas apvieno apmācību no dažādiem kontekstiem un avotiem, tas nodrošina mūžizglītības gaitas reģistrēšanu ar iespēju atveidot to dažādās formās.

Rakstā ir apskatītas iespējas, kā var izveidot personālās mācību vides, apvienojot dažādus pakalpojumus.

Pēdējā nodaļā ir apskatīti praktiski piemēri, kuri parāda, kā nākotnē varēs izmantot PMV.