Škola
Raksti
Ieskats mācību telpās
04 Jūlijs 2008
Kā skolas var veiksmīgi atbalstīt mācību individualizāciju, izmantojot digitālā laikmeta tehnoloģijas? Šajā rakstā aprakstītajā pētījumā ir apskatīta saistība starp digitālajām tehnoloģijām un pašreizējiem centieniem nodrošināt individuālu pieeju apmācībai. Ir sniegtas rekomendācijas, kuras veicinās labāku izpratni par mācību telpām un piemērotāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu.
Raksta sākumā ir definēts modelis, kas apraksta saistību starp studentiem, mācību telpām, kurās tie darbojas, un digitālajām tehnoloģijām. Mēs noteicām četras galvenās telpas (personīgā mācību telpa, mācīšanas telpa, skolas telpa un sadzīves telpa), kuras ietekmē studentu mācību procesu. Šīs telpas joprojām nav izpētītas un līdz ar to liela daļa bērnu formālās un neformālās apmācības netiek atzīta un novērtēta.
Tad modeļa atbilstība tiek pārbaudīta, izmantojot vairāku nacionālo pētījumu projektu rezultātus, pie kam visos projektos tika izmantota jauktā pieeja, apkopojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus, izmantojot mērķa grupas, intervijas, aptaujas un nacionālās datubāzes ar skolēnu sekmēm. Šajā rakstā attēlotie dati ir paņemti no atskaitēm par praktiskajiem piemēriem un tajos ir iekļauti novērojumi mācību klasēs un skolotāju, vadības un studentu komentāri. Mēs analizējam šo datu un šī modeļa ietekmi uz mūsu izpratni par to, kā digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot apmācībā.
Tradicionālajā izglītības modelī mācību telpas izveidi kontrolēja galvenokārt iestāde un skolotājs. Personīgās mācību telpas fiziskos raksturojumus joprojām var ietekmēt skolotāji un iestādes, bet šīs telpas izveidi un tehnoloģiju izmantošanu kontrolē studenti. Lai organizētu efektīvu apmācību, ir jābūt izpratnei par dažādām telpām mācību individualizācijai un pielāgošanai studentu uztverei un uzvedībai.
Tad modeļa atbilstība tiek pārbaudīta, izmantojot vairāku nacionālo pētījumu projektu rezultātus, pie kam visos projektos tika izmantota jauktā pieeja, apkopojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus, izmantojot mērķa grupas, intervijas, aptaujas un nacionālās datubāzes ar skolēnu sekmēm. Šajā rakstā attēlotie dati ir paņemti no atskaitēm par praktiskajiem piemēriem un tajos ir iekļauti novērojumi mācību klasēs un skolotāju, vadības un studentu komentāri. Mēs analizējam šo datu un šī modeļa ietekmi uz mūsu izpratni par to, kā digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot apmācībā.
Tradicionālajā izglītības modelī mācību telpas izveidi kontrolēja galvenokārt iestāde un skolotājs. Personīgās mācību telpas fiziskos raksturojumus joprojām var ietekmēt skolotāji un iestādes, bet šīs telpas izveidi un tehnoloģiju izmantošanu kontrolē studenti. Lai organizētu efektīvu apmācību, ir jābūt izpratnei par dažādām telpām mācību individualizācijai un pielāgošanai studentu uztverei un uzvedībai.
Raksti
Iekļaujoša izglītība: palīdzība skolotājiem ICT resursu izvēlē un to efektīvā lietošanā
28 Novembris 2007
Šis raksts ir veltīts skolas iekļaušanas jautājumiem, izskatot Universālas Izglītības pieejamības koncepciju. Uzmanības centrā ir Informācijas un Komunikāciju tehnoloģiju liels potenciāls, kas ļauj novērst jebkādu diskriminācijas veidu studentu starpā. Rakstā ir norādīts, ka pasniedzējam ir galvenā loma jauno tehnoloģiju piedāvāto iespēju izmantošanā ar nolūku pilnīgi iekļaut visus studentus galvenās izglītības sistēmās.
Izskatot šajā plāksnē Universālo pieeju izglītībai kā konkrētu un sasniedzamo mērķi, pasniedzējiem jāapzinās ICT potenciāls un viņiem jābūt spējīgiem apgūt nepieciešamas zināšanas un darbības prasmes, lai izvēlētos un pareizi lietotu šo resursu veidu.
Pasniedzēju viedokļa par jaunām tehnoloģijām un iekļaušanu aptaujas rezultāti, ko ITD-CNR piedāvāja apmēram 300 Itālijas pasniedzējiem, liecina, ka lielāka daļa no viņiem (75%) atzīst, ka ICT līdzekļiem un resursiem varētu būt liels potenciāls, lai veicinātu un atbalstītu iekļaušanas praksi skolās. Neskatoties uz to, gandrīz visi viņi dara zināmu, ka viņiem vēl arvien būtu vajadzīga specifiskā informācija un vadlīnijas attiecībā uz to, kā izvēlēties un izmantot piemērotus ICT produktus šiem mērķiem.
Šajā rakstā ir atspoguļoti divi eksperimentālie pētnieciskie projekti, kuri ir veltīti šiem mērķiem. Viens tika izstrādāts ar nolūku sniegt pasniedzējiem pilnu un efektīvu informāciju par izglītības programmatūras pieejamības iespējām. Otrs ir orientēts uz prasmju un lietderīgas prakses izplatīšanu, lai atbalstītu iekļaušanas pedagoģisko plānu sastādīšanu, apmaiņu un atkārtotu izmantošanu. Uz šo projektu pamata tika izveidoti divi specifiski tiešsaistes pakalpojumi, kuri attiecīgi sniedz informāciju par izglītības multimediju produktu pieejamību un atspoguļo skolas iekļaušanas labākos rezultātus.
Būtībā pamatideja ir tāda, ka iekļaušanas procesu var veicināt ar jaunas tehnoloģijas līdzekļiem, bet tas savukārt prasa izglītības satura, pieeju, struktūras un stratēģijas grozījumus un izmaiņas.
Pasniedzēju viedokļa par jaunām tehnoloģijām un iekļaušanu aptaujas rezultāti, ko ITD-CNR piedāvāja apmēram 300 Itālijas pasniedzējiem, liecina, ka lielāka daļa no viņiem (75%) atzīst, ka ICT līdzekļiem un resursiem varētu būt liels potenciāls, lai veicinātu un atbalstītu iekļaušanas praksi skolās. Neskatoties uz to, gandrīz visi viņi dara zināmu, ka viņiem vēl arvien būtu vajadzīga specifiskā informācija un vadlīnijas attiecībā uz to, kā izvēlēties un izmantot piemērotus ICT produktus šiem mērķiem.
Šajā rakstā ir atspoguļoti divi eksperimentālie pētnieciskie projekti, kuri ir veltīti šiem mērķiem. Viens tika izstrādāts ar nolūku sniegt pasniedzējiem pilnu un efektīvu informāciju par izglītības programmatūras pieejamības iespējām. Otrs ir orientēts uz prasmju un lietderīgas prakses izplatīšanu, lai atbalstītu iekļaušanas pedagoģisko plānu sastādīšanu, apmaiņu un atkārtotu izmantošanu. Uz šo projektu pamata tika izveidoti divi specifiski tiešsaistes pakalpojumi, kuri attiecīgi sniedz informāciju par izglītības multimediju produktu pieejamību un atspoguļo skolas iekļaušanas labākos rezultātus.
Būtībā pamatideja ir tāda, ka iekļaušanas procesu var veicināt ar jaunas tehnoloģijas līdzekļiem, bet tas savukārt prasa izglītības satura, pieeju, struktūras un stratēģijas grozījumus un izmaiņas.
Raksti
e-Dvīņošanās – jauns ceļš Eiropas skolām
26 Septembris 2007
Šajā rakstā tiek apskatīta e-Dvīņošanās (eTwinning) aktivitāte 21. gadsimta Eiropas izglītības un socioloģisko spēku kontekstā. Tajā ir detalizēti aprakstīta e-Dviņošanās attīstība un struktūra, tās piedāvātās iespējas skolotājiem pedagoģiskās prakses un profesionālās izaugsmes ziņā, kā arī www.eTwinning.net portāla sasniegumi.
e-Dvīņošanās pirmsākumi ir meklējami Eiropas Komisijas 2004. gada iniciatīvā, kura paredzēja Eiropas skolu formālu dvīņošanos, kas ļāva skolotājiem sadarboties savā starpā bez nepieciešamības apgrūtināt sevi ar ilgtermiņa saistībām, kuras parasti tiek prasītas, veicot sadarbību Comenius projekta ietvaros. Tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu elastīgu pieeju skolu sadarbībai un tai ir diezgan unikāla struktūra skolotājiem piedāvātā atbalsta līmeņa ziņā.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.
Raksti
e-Apmācība Bulgārijā – pašreizējs stāvoklis
25 Maijs 2007
Rakstā tiek apspriesta e-apmācības attīstība un stāvoklis pēdējos gados Bulgārijā. Tiek norādīti statistikas dati par izglītības sistēmu valstī. Ir noradīti un izanalizēti galvenie šīs izglītības nozares attīstības veicinātāji Bulgārijā.
Par veicinātajiem tiek uzskatīti izglītības un pētniecības iestāžu dalība vairākos starptautiskos projektos; pasākumi no valsts puses ar mērķi paātrināt e-apmācības tehnoloģiju ieviešanu visos izglītības sistēmas līmeņos, kā arī augstskolu un vidusskolu mācībspēku gatavība, attieksme un problēmas.
Pēdējos gados pirms Bulgārijas iestāšanos Eiropas Savienībā krietni uzlabojās e-apmācības ieviešanas un efektīvas izmantošanas apstākļi dažādās mācību iestādēs. e-Apmācības rādītāju uzlabošanās Bulgārijā galvenos faktorus var apkopot šādi: izglītības un pētniecības iestāžu dalība vairākos starptautiskos projektos; valdības politika; universitāšu, izglītības un pētniecības iestāžu veiktie pasākumi; augsti kvalificēti eksperti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, didaktikā, psiholoģijā un citās nozarēs, kuri ar savu entuziasmu paaugstina e-apmācības satura attīstību un izplatīšanos.
Diemžēl, pastāv arī problēmas, piemēram, e-apmācības satura nepietiekamība, īpaši humanitārajās jomās; universitāšu lektoru un skolu mācībspēku nepietiekoša sagatavošana un gatavība izmantot e-apmācības tehnoloģijas; normatīvas sistēmas trūkums skolās un dažās universitātēs, kura stimulētu skolotājus un universitāšu pasniedzējus izstrādāt un izmantot e-apmācības saturu.
Mūsuprāt, augšā minēto problēmu pārvarēšanai ir nepieciešams ieviest normatīvu sistēmu ar mērķi veicināt, izstrādāt un izmantot e-apmācības saturu visos izglītības līmeņos; ir nepieciešams izplatīt pozitīvo pieredzi; ir jāpopularizē atklātā pirmkoda programmnodrošinājums un e-apmācības vides ar interfeisu bulgāru valodā, ir nepieciešams kopīgi veikt pētniecības darbu e-apmācības tehnoloģiju un didaktikas jomā plašākā mērogā; un ir nepieciešams palielināt universitāšu skaitu, kuras piedāvā maģistra programmas e-apmācības izglītībā.
Pēdējos gados pirms Bulgārijas iestāšanos Eiropas Savienībā krietni uzlabojās e-apmācības ieviešanas un efektīvas izmantošanas apstākļi dažādās mācību iestādēs. e-Apmācības rādītāju uzlabošanās Bulgārijā galvenos faktorus var apkopot šādi: izglītības un pētniecības iestāžu dalība vairākos starptautiskos projektos; valdības politika; universitāšu, izglītības un pētniecības iestāžu veiktie pasākumi; augsti kvalificēti eksperti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, didaktikā, psiholoģijā un citās nozarēs, kuri ar savu entuziasmu paaugstina e-apmācības satura attīstību un izplatīšanos.
Diemžēl, pastāv arī problēmas, piemēram, e-apmācības satura nepietiekamība, īpaši humanitārajās jomās; universitāšu lektoru un skolu mācībspēku nepietiekoša sagatavošana un gatavība izmantot e-apmācības tehnoloģijas; normatīvas sistēmas trūkums skolās un dažās universitātēs, kura stimulētu skolotājus un universitāšu pasniedzējus izstrādāt un izmantot e-apmācības saturu.
Mūsuprāt, augšā minēto problēmu pārvarēšanai ir nepieciešams ieviest normatīvu sistēmu ar mērķi veicināt, izstrādāt un izmantot e-apmācības saturu visos izglītības līmeņos; ir nepieciešams izplatīt pozitīvo pieredzi; ir jāpopularizē atklātā pirmkoda programmnodrošinājums un e-apmācības vides ar interfeisu bulgāru valodā, ir nepieciešams kopīgi veikt pētniecības darbu e-apmācības tehnoloģiju un didaktikas jomā plašākā mērogā; un ir nepieciešams palielināt universitāšu skaitu, kuras piedāvā maģistra programmas e-apmācības izglītībā.
Raksti
Novērojot e-apmācības parādību: Skolas izglītības piemērs. E-apmācības pārveidojošās inovācijas analīze
25 Maijs 2007
Pēdējo 25 gadu laikā skola kļuva par daudzsološu nozari, kur tika īstenota ar ICT pielietošanas izglītībā saistītā valsts politika un finansiāla atbalsta darbība, kā arī komerciālas intereses.
Pēc laika posma, kad jautājumi pamatā skara eksperimentālo inovāciju vajadzības apmācības procesā, ICT ietekmes uz skolas izglītības rezultātiem apspriede starptautiska mērogā pakāpeniski kļuva pārdomātākā un mērķtiecīgākā, sakarā ar ko tiek ņemtas vērā nepieciešamas izmaiņas, kuras raksturo lēmumu pieņemšanas izglītībā un ārpusskolas parādību savstarpēju saistību. Šo savstarpēju saistību ļoti ietekmēja ICT izplatīšanās sabiedrībā, kas veicināja holistisko pieeju apmācības attīstībai skolas līmenī attiecībā uz izglītības rezultātiem un tās ilgtermiņa ietekmi uz izaugsmi un sociālo iesaistīšanu.
Tika iztērēts daudz valsts līdzekļu galējo produktu izstrādei paredzēto subsīdiju veidā un eksperimentālo produktu finansēšanai (galvenokārt, nesaistes versijas) gan nacionālajā gan Eiropas mērogā. Tomēr, neskatoties uz to, ka nav pamatotu apskatu par atdevi apmācības kvalitātes un efektivitātes ziņā, šķiet, ka tāda mērķtiecīga satura izmantošana tika izmantota skolu programmās tikai neliela mērā. Tai pašā laikā izmaiņas digitāla satura (biznesa) modeļos, kuras radušās interneta pakalpojumu pastāvīgas attīstības rezultātā, kuri radikāli pārveido pakalpojumu tirgu, vēl vairāk samazina tradicionālo zināšanu veidošanas paradigmu skolā (no taisna "grūdiena" modeļa uz jaukto "grūdiena-vilkšanas-grūdiena" modeli). Tas nozīmē, ka aparatūras (infrastruktūras) pieejamība un mācību grāmatām līdzīgā digitāla satura liels apjoms ("jaunu mācību grāmatu" maldīgums elektronikas laikmetā) vēl nenodrošina progresīvu, bagātu un inovatīvu apmācības pieredzi, tādējādi samazinot investīciju atdevi.
Šajā rakstā mēs izskatījām trīs stratēģiskās attīstības dimensijas: ar lēmumu pieņemšanas saistīto dimensiju (skolu vadība), ar pieejamības līmeņa un standarta kvalitātes nodrošināšanas saistīto līmeni un, beidzot, izveidojušos skolotāja profesionālās attīstības veiksmīgākas jomas un satura (zināšanu) vērtību sērija, kad tiek izaicināta tradicionāla sadale starp "zināšanu" "veidotāju" un "patērētāju".
Tika iztērēts daudz valsts līdzekļu galējo produktu izstrādei paredzēto subsīdiju veidā un eksperimentālo produktu finansēšanai (galvenokārt, nesaistes versijas) gan nacionālajā gan Eiropas mērogā. Tomēr, neskatoties uz to, ka nav pamatotu apskatu par atdevi apmācības kvalitātes un efektivitātes ziņā, šķiet, ka tāda mērķtiecīga satura izmantošana tika izmantota skolu programmās tikai neliela mērā. Tai pašā laikā izmaiņas digitāla satura (biznesa) modeļos, kuras radušās interneta pakalpojumu pastāvīgas attīstības rezultātā, kuri radikāli pārveido pakalpojumu tirgu, vēl vairāk samazina tradicionālo zināšanu veidošanas paradigmu skolā (no taisna "grūdiena" modeļa uz jaukto "grūdiena-vilkšanas-grūdiena" modeli). Tas nozīmē, ka aparatūras (infrastruktūras) pieejamība un mācību grāmatām līdzīgā digitāla satura liels apjoms ("jaunu mācību grāmatu" maldīgums elektronikas laikmetā) vēl nenodrošina progresīvu, bagātu un inovatīvu apmācības pieredzi, tādējādi samazinot investīciju atdevi.
Šajā rakstā mēs izskatījām trīs stratēģiskās attīstības dimensijas: ar lēmumu pieņemšanas saistīto dimensiju (skolu vadība), ar pieejamības līmeņa un standarta kvalitātes nodrošināšanas saistīto līmeni un, beidzot, izveidojušos skolotāja profesionālās attīstības veiksmīgākas jomas un satura (zināšanu) vērtību sērija, kad tiek izaicināta tradicionāla sadale starp "zināšanu" "veidotāju" un "patērētāju".