Inovācija

Harvard Business Review (HBR) ir pasaulslavens žurnāls, kuru uzskata par svarīgu un uzticamu informācijas avotu par uzņēmējdarbības kontekstu pētījumiem, šis žurnāls nosaka sešus secīgus posmus vadības teorijas attīstībā dažu pēdējo desmitgadu laikā ¹:

• Zinātniskā pārvaldīšana (~1922. līdz ~1932.)
• Valdības regulēšana (~1932. līdz ~1946.)
• Marketings un diversifikācija (~1946. līdz ~ 1960.)
• Stratēģija un sociālās izmaiņas (~1960. līdz ~ 1972.)
• Konkurences izaicinājums un restrukturizēšana (~ 1972. līdz ~ 1988.)
• Globalizācija un zināšanas (~1988. līdz ~ ?)

Tādējādi, ja mēs piekrītam tam, ka zināšanas ir ekonomiku virzošais spēks, tad to degviela ir apmācība. Ar to var izskaidrot, kāpēc mūžizglītība ir jaunās simtgades liels izaicinājums, kā atsevišķiem cilvēkiem, tā organizācijām (organizācijām, kuras mācās).

Tomēr, vērtību ķēdei – dati-informācija-zināšanas-apmācība – trūkst pēdējā locekļa, kas ir tas, kas patiešām nes peļņu (individuālo vai organizācijas). Pēdējais loceklis ir nozīmes veidošana ².

Tātad, jēdzienam "zināšanas" rodas šādas blakus nozīmes: tas ir polisēmisks, to regulē nefragmentārie kanoni, tam ir subjektīva struktūra, nevis objektīva materializācija, to konkurētspēja slēpjas vārdos neizteicamajā zināšanu nodaļā, kuras pamatā ir pieredze. Zināšanu pārvaldīšana nav atšķirama no cilvēkiem, kuri to veido, bagātina, izplata un dod tai pievienoto vērtību, balstoties uz zināšanu lietderīgumu.

Apmācība arī ir pakļauta skaidri izteiktai pārveidošanai. Kas attiecas uz cilvēkiem, jauns apmācības veids ir piemērots visu vecumu cilvēkiem, jebkurai vietai un jebkuram laika periodam. Kas attiecas uz organizāciju sfēru, stratēģiskā pārvaldīšana izvēlas tā sauktos "bioloģiskos" uzņēmumus, proti, uzņēmumus, kuri mācās ar evolūcijas un adaptācijas palīdzību (kā pretstats "mehāniskajiem" uzņēmumiem, kuri vienkārši turpina strādāt kā iepriekš). Šajā jaunajā uzņēmējdarbības modelī svarīgākie tramplīni uz attīstību ir vienotības gars, sabiedriskā kapitāla vērtība, sadarbības tīkli, uz uzticību un pieredzi balstītas kopienas. Šajā jaunajā apmācībā, kā individuālajā, tā uzņēmuma līmeņa, cilvēki atkal spēlē galveno lomu.

Šajā kontekstā galvenais pētījumu un apspriešanu temats jaunajā simtgadē ir cilvēku un kopienu pārvaldīšana.

Īstenībā, uzņēmumi sastāv no "sentipensante" ³ cilvēkiem, kuri dzīvo mērķu un nozīmju kopienās, jo tas ir īsts un galvenais tramplīns uz vērtības radīšanu, bagātības veidošanu un tautu attīstību: mēs pārveidojam zināšanās tikai to informāciju, kuru mēs varam iekļaut atbilstošajos šablonos, un mēs varam patiešām iemācīties tikai to, kam ir jēga.

Tātad, intelektuālais kapitāls ⁴, kas tagad kļūst par pašreizējo ekonomiku virzošo spēku, ir cilvēku kapitāla un struktūrkapitāla gudras apvienošanas rezultāts, kas veicina un veido vērtību organizācijām. Jauni vērtību tīkli un ķēdes, kuri ir bagātības un konkurētspējas galvenais avots, no vienas puses ir balstīti uz cilvēku zināšanām un iemaņām, un no otras puses uz to, cik efektīvi uzņēmumi apvieno šos nesataustāmus resursus ar nolūku ievest jauninājumus un kļūt atšķirīgiem no konkurentiem.

Tādējādi, nav pārsteigums, ka Singapūras valdība, kas ir pasaules vadošā valsts starptautisko organizāciju izveidoto standartizēto zināšanu testu ziņā, balsta savu jauno attīstības stratēģiju uz četriem galvenajiem apmācības aspektiem ^5:

• ^{Zināšanu kapitāls: izglītības programma jāsamazina par 20%, lai ļautu skolēniem pētīt sarežģītu un starpdisciplīnu problēmu risinājumus.}
• ^{Iztēles kapitāls: ietver jaunu ekosistēmu ieviešanu, kuras veicina inovācijas un uzņēmējdarbību.}
• ^{Emociju kapitāls: ir vērsts uz emocionālās stabilitātes un mierīguma apstākļu veidošanu, kas ļautu noturēt vislabākās starptautiskās komandas un kapitālu.}
• ^{Sabiedriskais kapitāls: ir orientēts uz ilgspējīgu nodarbinātību un kopienas pamattīklu sablīvēšanu.}

<sup>Mēs dzīvojam jaunā ērā, ērā, kura vienlaicīgi ir gan sarežģīta, gan izaicinoša. Un līdzīgi, kā tas notika vismaz pēdējo 250 gadu laikā, tehnoloģija strauji virza uz priekšu šo jauno ēru.

Karlota Peresa vilinoši runā par lietām, kuras mums jāiemācās no "vēsturiskajām likumsakarībām" 6. Balstoties uz viņas pētījumiem par tehnoloģiskajām revolūcijām, kuras notika pēdējo 250 gadu laikā, autore atklāj, ka katra jauna ekonomikas ēra tiek virzīta uz priekšu ar lieliem tehnoloģijas lēcieniem, kuri liecina par sevi divos veidos:</sup>

1. ^{Jaunu produktu, pakalpojumu un infrastruktūras tīklu spēcīgu klasteru rašanās.}
2. ^{Jaunas tehnoloģiski-ekonomiskās paradigmas konsolidēšana, ko raksturo: plaši izplātītas jaunas vispārējas tehnoloģijas, jauni organizācijas principi, dažādi zemas izmaksas veicinošie uzņēmējdarbības modeļi un infrastruktūras (lielākās produktivitātes nozīmīgo lēcienu veicinātāji).}

<sup>Pēc Karlotas Peresas domām, cilvēce tagad atrodas pēdējās tehnoloģiskās revolūcijas "pavērsiena punktā". Informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) nodibināšanas posmam, kurš turpinājās pēdējos trīsdesmit gadus – un šādas tā sekas kā "radoša destrukcija" un jaunas sociālās paradigmas vispārinājums uz sabiedrību, kas balstīta uz informāciju un zināšanām – var sekot jaunas triumfējošas paradigmas pilna potenciāla ieviešanas un uzplauksmes posms. Saskaņā ar pētnieces rezultātiem, starpposmam, kurā mēs pašlaik dzīvojam – "pavērsiena punktam" – ir raksturīga nestabilitāte, nenoteiktība, spekulācijas burbuļu beigas un iestāžu reorganizēšana.

Ja izrādīsies, ka šī interpretācija ir patiesa, mūsu "godājamām" iestādēm – tādām kā skolas, universitātes, valdība un paši uzņēmumi – jau tagad atradīsies izaicinājuma priekšā steidzami veikt strukturālo pielāgošanu un plašas reformas.

Jauninājumu veidošana zināšanu un apmācības jomās ir atkarīga no tā, cik labi cilvēki spēj radīt inovācijas, pārvaldīt, strādāt, sazināties un radīt vērtību ar jauno tehnoloģiju palīdzību.

Šodien e-Learning un b-Learning ir spēcīgie rīki, kas palielina cilvēku vērtīgumu un paātrina apmācību un inovācijas procesus organizācijās. Jaunas zināšanas un jauna apmācība, kuru veicina jaunas sakaru tehnoloģijas ir pavediens, kurš ļaus mums sekmīgi iziet cauri šīm milzīgajām izmaiņām, kuras mūs gaida.

Tādējādi, tie nav segmentēti skatieni uz problēmu, ko izraisīja šī vai kāda cita tehnoloģija, tas, kas patiesībā rodas, ir liels izaicinājums pārskatīt visu apmācību saskaņā ar citu paradigmu, citiem vārdiem, domājot Jaunās apmācības ietvaros.

No Sengrieķu mitoloģijas mēs zinām, ka pateicoties Ariadnes pavedienam Tēsejs pēc Mīnotaura nogalināšanas atrada ceļu no labirinta un izglāba tajā apmulsušos cilvēkus.

Šodien, tāpat kā pagātnē, Ariadnes pavediens var mūs izglābt.

Roberto Karneiro
Portugāles Katoliskā universitāte (Universidade Católica Portuguesa)</sup>
Tagad var novērot visas apmācības pārskatīšanas procesa sākumu atbilstoši citai paradigmai, rezultātā tiek radīts jauns apmācības veids, kurš der jebkuram vecumam, jebkurai vietai un jebkuram laika periodam. Šajā rakstā Roberto Karneiro skaidro jautājumus, kuri rodas šīs pārejas rezultātā, īpaša uzmanība ir pievērsta jauno tehnoloģiju lietošanai zināšanu radīšanai un tam, kādēļ uz pastāvīgu inovāciju balstīti mācībās un izglītības procesi, kurus veicina jauno tehnoloģiju rīki, ir atslēga izdzīvošanai.

1. “75 Years of Management - Ideas and Practice 1992-1997”, Harvard Business Review, Harvard Business School Publishing Corporation, Boston, 1997.
2. Carneiro, R., “La educación, el aprendizaje y el sentido”, in Encuentro Sentidos de la Educación – Cultivar la Humanidad, OREALC/UNESCO, Santiago, Chile, 2005.
3. Eduardo Galeano grāmatā "The Book of Embraces" (1989) izdomātais vārds, kas apzīmē pārdomāšanas veidu, kas apvieno jūtas un domāšanu, intuīciju un realitāti.
4. Stewart, T., Capital Intelectual: A Nova Riqueza das Organizações, Ed. Sílabo, Lisabona, 1999.
5. Carneiro, R., “Informação, Conhecimento e Pessoas”, in Caixa em Revista, CGD, Lisabona, 2005, pp. 26-29.
6. Pérez, C., Technological Revolutions and Financial Capital: The Dynamics of Bubbles and Golden Ages. Edward Elgar, Cheltenham, 2002.