Kopiena
Raksti
Zināšanu pārvaldība prakses kopienu ietvaros: vajadzību analīze un pakalpojumu izstrāde
26 Septembris 2007
Šajā rakstā ir apskatīta zināšanu pārvalde un apmācība prakses kopienu (CoPs) ietvaros. Šī problēma ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā e-apmācības attīstību visā pasaulē un CoP kopienu ieviešanu un izstrādi valsts un privātajās organizācijās.
Prakses kopienas (CoPs) ir profesionāļu grupas, kuri dalās zināšanās, idejās un praksē kopīgā apgabalā vai jomā. Arvien biežāk kompānijas un valsts iestādes ievieš CoP kopienas, gan zināšanu kapitalizācijai, gan darbinieku pieredzes un zināšanu līmeņa paaugstināšanai.
Šajā kontekstā rodas svarīgi jautājumi vai kopīgo zināšanu pārvaldību un par cilvēkresursu organizēšanu, kā arī par tehnoloģiskajiem rīkiem šo procesu atbalstam. Kādas ir (tiešsaistes) CoP kopienu ar apmācību, zināšanu pārvaldību un to organizāciju saistītas vajadzības? Kādas vajadzības var apmierināt tīmekļa pakalpojumi? Kādiem jābūt pakalpojumiem? Kā tos var izstrādāt, lai tie apmierinātu CoP kopienu īpašas vajadzības?
Saskaņā ar sociokulturālām teorijām, noteikti nosacījumi veicina mācīšanos kopienā. Pirmkārt, cilvēkiem ir jānosaka individuālos un kopīgos mērķus. Otrkārt, cilvēkiem ir regulāri un pilnvērtīgi jāsazinās savā starpā. Nākamais nosacījums ir saistīts ar radītajiem resursiem. Šos resursus var uzskatīt par "kopīgo mantu" vai par CoP kopienas "bagātību", ieskaitot tās "atmiņu". Šie rīki pieder kopienai un tie var veicināt katra locekļa apmācību.
CoP kopienu tehnoloģijas konfigurācijai jānodrošina atsevišķi tehnoloģiski pakalpojumi apmācības, apmaiņas ar zināšanām, zināšanu radīšanas, kā arī sabiedriskuma un līdzdalības atbalstīšanai.
Eiropas projektā PALETTE (2006.-2009. g.) tiek pētītas pašas CoP kopienas, ir sīki izpētītas 10 kopienas, ir izanalizētas to zināšanu pārvaldības vajadzības un sniegts atbalsts jaunu relevantu līdzekļu izstrādei to apmierināšanai. Turklāt, projektā ir izpētītas tehnoloģiskie pakalpojumi, kurus var izmantot zināšanu pārvaldības un apmācības procesu atbalstam.
PALETTE projektā šie divi skata punkti ir cieši saistīti, pateicoties uz līdzdalību balstītai izstrādes metodoloģijai. Tas nozīmē, ka CoP kopienas un zināšanu pārvaldības pakalpojumu izstrādātāji strādā kopīgi saskaņā ar iteratīvo procedūru CoP kopienu vajadzību noteikšanai, uz šīm vajadzībām balstīto zināšanu pārvaldības pakalpojumu izstrādei un darbu organizācijai, pateicoties kuriem CoP kopienas patiešām var piedalīties pakalpojumu izstrādē.
Šajā kontekstā rodas svarīgi jautājumi vai kopīgo zināšanu pārvaldību un par cilvēkresursu organizēšanu, kā arī par tehnoloģiskajiem rīkiem šo procesu atbalstam. Kādas ir (tiešsaistes) CoP kopienu ar apmācību, zināšanu pārvaldību un to organizāciju saistītas vajadzības? Kādas vajadzības var apmierināt tīmekļa pakalpojumi? Kādiem jābūt pakalpojumiem? Kā tos var izstrādāt, lai tie apmierinātu CoP kopienu īpašas vajadzības?
Saskaņā ar sociokulturālām teorijām, noteikti nosacījumi veicina mācīšanos kopienā. Pirmkārt, cilvēkiem ir jānosaka individuālos un kopīgos mērķus. Otrkārt, cilvēkiem ir regulāri un pilnvērtīgi jāsazinās savā starpā. Nākamais nosacījums ir saistīts ar radītajiem resursiem. Šos resursus var uzskatīt par "kopīgo mantu" vai par CoP kopienas "bagātību", ieskaitot tās "atmiņu". Šie rīki pieder kopienai un tie var veicināt katra locekļa apmācību.
CoP kopienu tehnoloģijas konfigurācijai jānodrošina atsevišķi tehnoloģiski pakalpojumi apmācības, apmaiņas ar zināšanām, zināšanu radīšanas, kā arī sabiedriskuma un līdzdalības atbalstīšanai.
Eiropas projektā PALETTE (2006.-2009. g.) tiek pētītas pašas CoP kopienas, ir sīki izpētītas 10 kopienas, ir izanalizētas to zināšanu pārvaldības vajadzības un sniegts atbalsts jaunu relevantu līdzekļu izstrādei to apmierināšanai. Turklāt, projektā ir izpētītas tehnoloģiskie pakalpojumi, kurus var izmantot zināšanu pārvaldības un apmācības procesu atbalstam.
PALETTE projektā šie divi skata punkti ir cieši saistīti, pateicoties uz līdzdalību balstītai izstrādes metodoloģijai. Tas nozīmē, ka CoP kopienas un zināšanu pārvaldības pakalpojumu izstrādātāji strādā kopīgi saskaņā ar iteratīvo procedūru CoP kopienu vajadzību noteikšanai, uz šīm vajadzībām balstīto zināšanu pārvaldības pakalpojumu izstrādei un darbu organizācijai, pateicoties kuriem CoP kopienas patiešām var piedalīties pakalpojumu izstrādē.
Raksti
e-Dvīņošanās – jauns ceļš Eiropas skolām
26 Septembris 2007
Šajā rakstā tiek apskatīta e-Dvīņošanās (eTwinning) aktivitāte 21. gadsimta Eiropas izglītības un socioloģisko spēku kontekstā. Tajā ir detalizēti aprakstīta e-Dviņošanās attīstība un struktūra, tās piedāvātās iespējas skolotājiem pedagoģiskās prakses un profesionālās izaugsmes ziņā, kā arī www.eTwinning.net portāla sasniegumi.
e-Dvīņošanās pirmsākumi ir meklējami Eiropas Komisijas 2004. gada iniciatīvā, kura paredzēja Eiropas skolu formālu dvīņošanos, kas ļāva skolotājiem sadarboties savā starpā bez nepieciešamības apgrūtināt sevi ar ilgtermiņa saistībām, kuras parasti tiek prasītas, veicot sadarbību Comenius projekta ietvaros. Tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu elastīgu pieeju skolu sadarbībai un tai ir diezgan unikāla struktūra skolotājiem piedāvātā atbalsta līmeņa ziņā.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.
Raksti
Prakses kopienas un virtuālās apmācības kopienas: priekšrocības, šķēršļi un veiksmes iemesli
26 Septembris 2007
Virtuālā prakses kopiena (CoP - Community of Practice) ir indivīdu tīkls, kuriem ir kopīgas intereses, kuras viņi apspriež tiešsaistē. Praktiķi dalās resursos (piemēram, pieredzē, problēmu risinājumos, rīkos, metodoloģijās). Šāds saziņas veids nodrošina zināšanu līmeņa paaugstināšanos katram kopienas dalībniekam un veicina zināšanu attīstību noteiktajā sfērā.
Virtuālās apmācības kopienas ietvaros var būt īstenoti oriģinālie pētījumu projekti, bet visticamāk tās galvenais mērķis ir paaugstināt zināšanu līmeni tās dalībniekiem ar formālās izglītības vai profesionālās attīstības palīdzību. Virtuālo apmācības kopienu galvenais mērķis var būt mācīšanās, tādējādi, kā blakusparādība var rasties e-apmācība.
Virtuālās prakses kopienas (CoPs) un virtuālās apmācības kopienas kļūst arvien plašāk izplātītas augstākajās mācību iestādēs pateicoties tehnoloģijas attīstībai, kas ļauj paplašināt saziņas un mijiedarbības spējas dalībnieku starpā, kā arī ieviest uz sadarbību balstītus pedagoģiskus modeļus, it īpaši izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (ICTs). Tās ļauj apvienot sinhronas un asinhronas komunikācijas līdzekļus, piekļuvi ģeogrāfiski izolētām kopienām, kā arī iespēju šīm kopienām sazināties ar ārējo pasauli, un informācijas apmaiņas iespējas pasaules mērogā.
Neapšaubāmi, mācībām un informācijas apmaiņai augstākajās mācību iestādēs un ārpus tām ir priekšrocības. Dalībniekiem ir vienotības, kopīgas tieksmes izjūta, kā arī vēlēšanās padziļināt savas zināšanas, nepārtraukti sazinoties ar citiem dalībniekiem. Zināšanu attīstība var būt nepārtraukta, cikliska un tekoša. Tomēr virtuālajām CoPs ir šķēršļi, uz kuriem norāda autori un kurus apraksta CoPs kopienās iesaistītais akadēmiskais personāls.
Tiek aprakstīti CoP virtuālo kopienu galvenie veiksmes iemesli. Daži no iemesliem ir tehnoloģijas lietojamība, ticība informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un to lietošana sakaru nodrošināšanai; piederības izjūta dalībnieku starpā; uzmanības pievēršana starpvalstu un starpkultūru CoP dimensijām; kopīga apgabala izpratne; kopīgais mērķis; tīkla etiķetes ievērošana un lietotājam draudzīga valoda un ilgtspēja.
Autori apzinās milzīgu CoPs kopienu attīstības potenciālu, izmantojot diskusijām e-pasta ziņojumus un elektroniskus ziņojumu dēļus, bet viņiem pašiem bija grūtības izveidot šādu kopienu. Tās ir apstiprinātas un aprakstītas intervijās ar akadēmisko personālu. Liela literatūras daļas par CoP kopienām nāk no valstīm ārpus Eiropas, neskatoties uz to, ka raksti par e-apmācību ir plaši izplatīti tieši Eiropā. Autori piedāvā turpināt studēt šo problēmu, identificējot un pētot CoP kopienas un virtuālās apmācības kopienas visās ES dalībvalstīs.
Virtuālās prakses kopienas (CoPs) un virtuālās apmācības kopienas kļūst arvien plašāk izplātītas augstākajās mācību iestādēs pateicoties tehnoloģijas attīstībai, kas ļauj paplašināt saziņas un mijiedarbības spējas dalībnieku starpā, kā arī ieviest uz sadarbību balstītus pedagoģiskus modeļus, it īpaši izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (ICTs). Tās ļauj apvienot sinhronas un asinhronas komunikācijas līdzekļus, piekļuvi ģeogrāfiski izolētām kopienām, kā arī iespēju šīm kopienām sazināties ar ārējo pasauli, un informācijas apmaiņas iespējas pasaules mērogā.
Neapšaubāmi, mācībām un informācijas apmaiņai augstākajās mācību iestādēs un ārpus tām ir priekšrocības. Dalībniekiem ir vienotības, kopīgas tieksmes izjūta, kā arī vēlēšanās padziļināt savas zināšanas, nepārtraukti sazinoties ar citiem dalībniekiem. Zināšanu attīstība var būt nepārtraukta, cikliska un tekoša. Tomēr virtuālajām CoPs ir šķēršļi, uz kuriem norāda autori un kurus apraksta CoPs kopienās iesaistītais akadēmiskais personāls.
Tiek aprakstīti CoP virtuālo kopienu galvenie veiksmes iemesli. Daži no iemesliem ir tehnoloģijas lietojamība, ticība informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un to lietošana sakaru nodrošināšanai; piederības izjūta dalībnieku starpā; uzmanības pievēršana starpvalstu un starpkultūru CoP dimensijām; kopīga apgabala izpratne; kopīgais mērķis; tīkla etiķetes ievērošana un lietotājam draudzīga valoda un ilgtspēja.
Autori apzinās milzīgu CoPs kopienu attīstības potenciālu, izmantojot diskusijām e-pasta ziņojumus un elektroniskus ziņojumu dēļus, bet viņiem pašiem bija grūtības izveidot šādu kopienu. Tās ir apstiprinātas un aprakstītas intervijās ar akadēmisko personālu. Liela literatūras daļas par CoP kopienām nāk no valstīm ārpus Eiropas, neskatoties uz to, ka raksti par e-apmācību ir plaši izplatīti tieši Eiropā. Autori piedāvā turpināt studēt šo problēmu, identificējot un pētot CoP kopienas un virtuālās apmācības kopienas visās ES dalībvalstīs.