Datorprasme
Raksti
Ieskats mācību telpās
04 Jūlijs 2008
Kā skolas var veiksmīgi atbalstīt mācību individualizāciju, izmantojot digitālā laikmeta tehnoloģijas? Šajā rakstā aprakstītajā pētījumā ir apskatīta saistība starp digitālajām tehnoloģijām un pašreizējiem centieniem nodrošināt individuālu pieeju apmācībai. Ir sniegtas rekomendācijas, kuras veicinās labāku izpratni par mācību telpām un piemērotāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu.
Raksta sākumā ir definēts modelis, kas apraksta saistību starp studentiem, mācību telpām, kurās tie darbojas, un digitālajām tehnoloģijām. Mēs noteicām četras galvenās telpas (personīgā mācību telpa, mācīšanas telpa, skolas telpa un sadzīves telpa), kuras ietekmē studentu mācību procesu. Šīs telpas joprojām nav izpētītas un līdz ar to liela daļa bērnu formālās un neformālās apmācības netiek atzīta un novērtēta.
Tad modeļa atbilstība tiek pārbaudīta, izmantojot vairāku nacionālo pētījumu projektu rezultātus, pie kam visos projektos tika izmantota jauktā pieeja, apkopojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus, izmantojot mērķa grupas, intervijas, aptaujas un nacionālās datubāzes ar skolēnu sekmēm. Šajā rakstā attēlotie dati ir paņemti no atskaitēm par praktiskajiem piemēriem un tajos ir iekļauti novērojumi mācību klasēs un skolotāju, vadības un studentu komentāri. Mēs analizējam šo datu un šī modeļa ietekmi uz mūsu izpratni par to, kā digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot apmācībā.
Tradicionālajā izglītības modelī mācību telpas izveidi kontrolēja galvenokārt iestāde un skolotājs. Personīgās mācību telpas fiziskos raksturojumus joprojām var ietekmēt skolotāji un iestādes, bet šīs telpas izveidi un tehnoloģiju izmantošanu kontrolē studenti. Lai organizētu efektīvu apmācību, ir jābūt izpratnei par dažādām telpām mācību individualizācijai un pielāgošanai studentu uztverei un uzvedībai.
Tad modeļa atbilstība tiek pārbaudīta, izmantojot vairāku nacionālo pētījumu projektu rezultātus, pie kam visos projektos tika izmantota jauktā pieeja, apkopojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus, izmantojot mērķa grupas, intervijas, aptaujas un nacionālās datubāzes ar skolēnu sekmēm. Šajā rakstā attēlotie dati ir paņemti no atskaitēm par praktiskajiem piemēriem un tajos ir iekļauti novērojumi mācību klasēs un skolotāju, vadības un studentu komentāri. Mēs analizējam šo datu un šī modeļa ietekmi uz mūsu izpratni par to, kā digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot apmācībā.
Tradicionālajā izglītības modelī mācību telpas izveidi kontrolēja galvenokārt iestāde un skolotājs. Personīgās mācību telpas fiziskos raksturojumus joprojām var ietekmēt skolotāji un iestādes, bet šīs telpas izveidi un tehnoloģiju izmantošanu kontrolē studenti. Lai organizētu efektīvu apmācību, ir jābūt izpratnei par dažādām telpām mācību individualizācijai un pielāgošanai studentu uztverei un uzvedībai.
Raksti
Ko ES un dalībvalstis dara, lai veicinātu datorprasmi?
28 Novembris 2007
2006. gadā ES dalībvalstis nostādīja sev ambiciozu mērķi: uz pusi samazināt datorprasmes līmeņa starpību starp "riska grupām" un vidējo sabiedrības līmeni. Nostādot sev uzdevumu padarīt Eiropu par vislabāk konkurētspējīgo uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē līdz desmitgades beigām, ir svarīgi neatstāt malā cilvēkus un nodrošināt darbiniekiem pieeju prasmēm, kuras veicina ātrāku ekonomisko izaugsmi.
Šim nolūkam ES un tās dalībvalstis sākušas īstenot nepieciešamus pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt Eiropas iedzīvotāju datorprasmes līmeni. Vispirms tika īstenotie pirmie pasākumi, kuri atspoguļoja datorprasmes funkcionālo izpratni attiecībā uz cilvēka prasmi efektīvi lietot aparatūru un programmatūru. Pasākumi tika vērsti pirmkārt uz tām iedzīvotāju grupām, kuru, saskaņā ar saņemto informāciju, datorprasmes bija viszemākās (bezdarbnieki, invalīdi, sievietes un vecāka gadu gājuma cilvēki), pasākumu galvenais mērķis bija sniegt pamatprasmes informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā un nodrošināt, ka pēc skolas beigšanas visiem tās absolventiem būtu nepieciešamas datorprasmes.
Katrā ziņā, ES un tās dalībvalstīs tiek novērota tendence aprakstīt datorprasmi vienkārši kā "mediju prasmi". Šajā gadījumā šis jēdziens ietver sevī būtisku izzināšanas un izvērtēšanas dimensiju, kurai pietrūkst funkcionālas izpratnes. Šajā plāksnē tika īstenoti pēdējie Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu pasākumi i-programmas 2010 ietvaros, kur tikai dažās valstīs termins "mediju prasme" sākumā tika lietots attiecībā uz Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju mācību skolās.
Datorprasmes izpratnei katrā ziņā ir nepieciešama sarežģītākā pieeja sekmīga rezultāta izvērtēšanai. Tātad, viens no galvenajiem tuvākās nākotnes izaicinājumiem ir atrast rādītājus, kuri būtu mazāk aptuveni un labāk derētu veiksmīgas datorprasmes apmācības programmas īstenošanai mācību tēmu un pielietošanas veidu dažādības apstākļos. Tikai tad, kad mēs labāk sapratīsim, kas der un kas neder, mēs varēsim uzsākt neatlaidīgi īstenot datorprasmes ieviešanu Eiropā šodien.
Katrā ziņā, ES un tās dalībvalstīs tiek novērota tendence aprakstīt datorprasmi vienkārši kā "mediju prasmi". Šajā gadījumā šis jēdziens ietver sevī būtisku izzināšanas un izvērtēšanas dimensiju, kurai pietrūkst funkcionālas izpratnes. Šajā plāksnē tika īstenoti pēdējie Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu pasākumi i-programmas 2010 ietvaros, kur tikai dažās valstīs termins "mediju prasme" sākumā tika lietots attiecībā uz Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju mācību skolās.
Datorprasmes izpratnei katrā ziņā ir nepieciešama sarežģītākā pieeja sekmīga rezultāta izvērtēšanai. Tātad, viens no galvenajiem tuvākās nākotnes izaicinājumiem ir atrast rādītājus, kuri būtu mazāk aptuveni un labāk derētu veiksmīgas datorprasmes apmācības programmas īstenošanai mācību tēmu un pielietošanas veidu dažādības apstākļos. Tikai tad, kad mēs labāk sapratīsim, kas der un kas neder, mēs varēsim uzsākt neatlaidīgi īstenot datorprasmes ieviešanu Eiropā šodien.
Raksti
e-Dvīņošanās – jauns ceļš Eiropas skolām
26 Septembris 2007
Šajā rakstā tiek apskatīta e-Dvīņošanās (eTwinning) aktivitāte 21. gadsimta Eiropas izglītības un socioloģisko spēku kontekstā. Tajā ir detalizēti aprakstīta e-Dviņošanās attīstība un struktūra, tās piedāvātās iespējas skolotājiem pedagoģiskās prakses un profesionālās izaugsmes ziņā, kā arī www.eTwinning.net portāla sasniegumi.
e-Dvīņošanās pirmsākumi ir meklējami Eiropas Komisijas 2004. gada iniciatīvā, kura paredzēja Eiropas skolu formālu dvīņošanos, kas ļāva skolotājiem sadarboties savā starpā bez nepieciešamības apgrūtināt sevi ar ilgtermiņa saistībām, kuras parasti tiek prasītas, veicot sadarbību Comenius projekta ietvaros. Tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu elastīgu pieeju skolu sadarbībai un tai ir diezgan unikāla struktūra skolotājiem piedāvātā atbalsta līmeņa ziņā.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.
Viena no e-dvīņošanās unikālām īpašībām ir ļoti aktīva atbalsta nodrošināšana gan nacionālajā, gan Eiropas līmeni, ko nodrošina Nacionālais atbalsta dienests (NSS - National Support Service) un Centrālais atbalsta dienests (CSS - Central Support Service), kā arī vairāki iekšējie veicināšanas pasākumi skolotājiem kvalitātes zīmju veidā.
e-Dvīņošanās projektā iesaistīto dalībnieku profesionālā attīstības programma iekļauj seminārus gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī, kuri nodrošina skolotājiem platformu, lai dalītos labā praksē un veicinātu tās attīstību.
Šīs aktivitātes galvenais veiksmes iemesls ir www.eTwinning.net portāls, kas ir ļoti sarežģīta saziņas platforma 20 valodās, tajā ir pieejams plašs klāsts specializēto rīku skolotājiem.
Vai e-Dvīņošanās ir veiksmīga? Skatoties uz reģistrēto skolu un skolotāju statistiku, atbildei jābūt pozitīvai. Skolotāji uzskata to par vieglu, nebirokrātisko pieeju projektu īstenošanai, izmantojot smalki pārdomātu tiešsaistes platformu.